IZGLITĪBA AUTORIZĀCIJA
NĪMA MAC uzsāk piecu dienu 2014. g.rudens/ziemas mācību sesiju specialitatē "NEKUSTA ĪPAŠUMA SPECIĀLISTS .
(Interesentus lūdzam aizpildīt, iun nosūtīt pa e- pastu nima1sv@yahoo.com "Pieteikuma anketu". Vairāk skat. nodaļu NĪMA MAC. Mēs ar jums noteikti sazināsimies..
Pieteikuma anketa
|
PRESE 05.01.2018 Dzīvokļu īpašnieku maksājumi mājas remontiem nākotnē - kam, kāpēc un vai tie ir obligāti?Skat. žurnāu Bilance Nr.1 (421) - https://www.plz.lv/bilance-janvara-pirmaja-numura-lasiet/ 11.08.2017 "Bauskas dzīve" - divi lasītāju jautājumiLaikraksta "Bauskas Dzīve" divi lasītāju jautājumi, uz kuriem atbildes sniedz NĪSA/NĪLA: 1. Dzīvojam desmit dzīvokļu mājā. Ieeja ir no abām mājas pusēm. Viena mājas puse izmanto kāpņu telpu un koridora apgaismojumu. Otra mājas puse neizmanto elektrību. Jo nav nekāda sakara ar kāpnēm un koridoru. Vai ir godīgi, ka no apsaimniekošanas nauda jāatmaksā elektrības patēriņš arī tai pusei, kas elektrību neizmanto? Atbilde tiek sniegta ar pieņēmumu, ka runa – par māju, kurā dzīvokli ir īpašumā, nevis par īrniekiem. Prētējā gadījumā atbildes pirmā daļa atkrīt. Lai atbildētu uz šo jautājumu, ir jāzina mājas pārvaldīšanas noteikumus: vai māja ir vai nav pārņemta likuma Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju 50.panta izpratnē, kuras trešā daļa noteic: (3) Līdz brīdim, kad dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona ar nodošanas-pieņemšanas aktu pārņem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības, dzīvokļu īpašnieki, likumā noteiktajā kārtībā savstarpēji vienojoties, nosaka: 1) dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtību un maksu par to; 2) kā tiek noteikta katra dzīvokļa īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu, kā arī viņiem piederošās kopīpašumā esošās mājas daļas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu sniegšanas kārtību. Ir svarīgi zināt, vai ir tiesiski (līgumu apstiprinā kopība) noslēgts pārvaldīšanas līgums ar pārvaldnieku. - Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojanās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13, panta noteiktajā kārtībā (atbistoši kopības tiesiski pieņemtajam lēmumam), savukārt 3. punkts prasa norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).
Vispārīgā kārtībā tomēr māja ir nedalāma un apgaismojums kāpņu telpās tai ir nepieciešams. Turklāt kāpņu telpas apgaismojuma pakalpojums ir vienāds visiem dzīvojamās mājas īpašniekiem, proti – mājas patērēto elektrību kāpņu telpu apgaismojumam ir jāapmaksā visiem. Ja tomēr dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība (visi mājas dzīvokļu īpašnieki) ar balsu vairākumu pieņems citu lēmumu Dzīvokļa īpašuma likuma noteiktajā kārtībā, lēmums būs saistošs ikvienam mājas dzīvokļa īpašniekam un pārvaldniekam.
2. Kas notiek ar graustu Rīgas ielā 53, Bauskā?Ja notiks nelaime, vai tiks meklēta tā privātpersona, kurai pieder šī ēka, lai samaksātu par nelaimes gadījumu vai tomēr pašvaldība būs tā, kurai nāksies atbildēt par tik tālu nolaistu īpašumu tās teritorijā? Civillikuma 1084. pants noteic, ka katram būves īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava būve tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem. Ja par būvi, no kuras draud briesmas, pastāv īpašuma tiesības strīds, tad šo briesmu novēršanai nepieciešamie soļi tūliņ un vēl pirms prāvas beigām jāsper tam, kas šo būvi tajā brīdī valda, ar tiesību vēlāk prasīt izdevumu atlīdzību. Ja būves īpašnieks vai valdītājs, pretēji attiecīgās varas pieprasījumam, nenovērš draudošās briesmas, tad attiecīgai iestādei, raugoties pēc apstākļiem, būve jāsaved kārtībā vai arī pavisam jānojauc uz īpašnieka rēķinu. Graustu sakārtošanu katrā Latvijas pašvaldībā regulē šim nolūkam izdoti saistošie noteikumi. Šādu noteikumu izstrādi paredz likuma “Par pašvaldībām” 43.panta 5.apakšpunkts - par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu, kurš noteic, ka dome ir tiesīga izdot saistošus noteikumus, paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu. Piemēram Rīgā izdoti 2008.gada 8.jūlija (prot. Nr.104, 10.§) Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.125 “Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi”, Liepājā 2012.gada 20.decembrī (prot. Nr.15, 33.§) Liepājas pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.34 Par teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu u.t.t. Domes noteikumi paredz degradējošo ēku klasifikāciju un jebkura fiziska vai juridiska persona var sniegt ziņas par būvju, kuras ir pilnīgi vai daļēji sabrukušas vai nonākušas tādā stāvoklī, ka apdraud garāmgājējus un citu personu drošību un veselību, vai degradē pilsētvidi, sakārtošanu vai nojaukšanu, iesniegumu par šo faktu iesniedzot Būvvaldē. Lēmumu pieņem Būvvalde. Būves tehniskā stāvokļa novērtēšanai Būvvalde ir tiesīga pieprasīt būves īpašniekam 30 kalendāro dienu laikā iesniegt būves tehniskās apsekošanas atzinumu (oriģinālu vai apliecinātu kopiju), kas izstrādāts ievērojot Latvijas būvnormatīva LBN 405-01 "Būvju tehniskā apsekošana" prasības.Ja būve rada reālus draudus trešo personu veselībai vai dzīvībai, kā arī apdraudējumu blakus esošai apbūvei vai transporta kustībai un ir nepieciešama tūlītēja rīcība šāda apdraudējuma novēršanai, Būvvalde izdod administratīvo aktu par veicamajiem pasākumiem, lai nodrošinātu būves tūlītēju sakārtošanu.Ja būves īpašnieks nepilda Būvvaldes uzlikto pienākumu, Būvvalde saskaņā ar Administratīvā procesa likumu var piemērot administratīvā akta piespiedu izpildes līdzekli – piespiedu naudu – vai veikt citas normatīvajos aktos paredzētās darbības, lai veicinātu būves sakārtošanu. Ja būves īpašnieks nepilda Būvvaldes uzlikto pienākumu un vienīgais veids, kā novērst apdraudējumu trešo personu veselībai vai dzīvībai, kā arī blakus esošai apbūvei vai transporta kustībai, ir noteikt aizvietotājizpildi saskaņā ar Administratīvā procesa likumu, lēmumu par aizvietotājizpildes noteikšanu pieņem pilsētas dome. 03.08.2017 Īres Likumprojekts turpinājumshttp://www.pietiek.com/raksti/par_likumprojektu__dzivojamo_telpu_ires_likums_ 24.06.2017 Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis ekumeniskajā dievkalpojumā Rīgas Domā 2016. gada 21. augustā"No tā, kā mēs spēsim atbildēt uz izaicinājumiem, ir atkarīgs, vai mūsu valsts nams stāvēs stingri, vai arī sāks šūpoties" Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis ekumeniskajā dievkalpojumā Rīgas Domā 2016. gada 21. augustā, Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas 25. gadadienā 1991.gada 21.augusts bija pagrieziena punkts mūsu valsts vēsturē, jo, Augstākajā padomē pieņemot konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, tika ielikti pamati Latvijas neatkarības de facto atjaunošanai. Līdz ar to savu juridisko spēku Latvijā zaudēja PSRS likumi un mēs lēnām, bet neatlaidīgi atgriezāmies brīvu un demokrātisku valstu saimē. Konstitucionālais likums balstās uz aksiomu, ka Latvijas Republika ir valsts, kas atzīst un īsteno demokrātiskas tiesiskas valsts standartus – cilvēktiesības, varas dalīšanu, privātīpašuma aizsardzību un tirgus ekonomiku. Tieši atsaucoties uz 21. augustā pieņemto likumu, citas valstis atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu. Šodien aprit 25 gadi kopš ejam pa šo neatkarības ceļu, būdami cieši saistīti ar to valstu saimi, kuras ir izvēlējušās Rietumu demokrātijas modeli. Šai laikā esam iestājušies NATO un ES, PTO un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), un pamatoti varam lepoties ar sasniegumiem mākslā, kultūrā, medicīnā un sportā, kā arī dažās zinātnes un uzņēmējdarbības jomās. Pateicoties ES struktūrfondu naudai, esam atjaunojuši ceļus, tiltus un infrastruktūru. Dalība Rietumu pasaules starptautiskajās struktūrās mums kalpo kā spēcīgs stimuls cīņā ar korupciju, palīdz veidot un nostiprināt pilsonisko sabiedrību. Tomēr ne viss ir gājis un iet tik spoži, kā bijām cerējuši sākumā. Izrādās, ka arī Rietumu demokrātiju piemeklē dažādas krīzes un satricinājumi. Pievēršoties pēdējā gada satricinājumiem Eiropā, ir jāmin trīs – bēgļu krīze, terora akti un Brexit. Katrs no tiem norāda uz kādu problēmu un nes sevī izaicinājumus. No tā, kā mēs spēsim uz tiem atbildēt, ir atkarīgs, vai mūsu valsts nams stāvēs stingri, vai arī sāks šūpoties. Latviešiem ir šāds teiciens: labs saimnieks ragavas gatavo vasarā. Vērojot notikumus Rietumeiropā, ir skaidri redzams, ka ir bijušas problēmas gan ar likumdošanu attiecībā uz negodprātīgajiem iebraucējiem, gan arī attiecībā uz esošās likumdošanas piemērošanu konkrētajās dzīves situācijās, kas radīja visatļautības un nekontrolētu atvērto durvju iespaidu. Attiecībā uz islāma fundamentālistu veiktajiem terora aktiem – jau atskan balsis, kas apgalvo, ka pēc nacisma un komunisma Eiropu apdraud trešais totalitārisms – islāmiskais terorisms, kas nelietīgi izmanto Dieva vārdu, lai nogalinātu nevainīgus cilvēkus. Arī mums ir jābūt sagatavotiem ārkārtas situācijām – tas attiecas uz attiecīgajiem glābšanas un palīdzības dienestiem, kā arī slimnīcām. Ir jājautā: vai mums ir izstrādāts atbilstošs Aizsardzības un Veselības ministriju sadarbības plāns ārkārtas situācijām? Līdz Brexit Eiropā valdīja uz apvienošanos vērstas tendences, tagad nopietni jāsāk rēķināties arī ar centrbēdzes spēkiem un jāizdara atbilstoši secinājumi. Cik var noprast, kaut kur ir pārforsēts ar unifikāciju un cilvēkos radusies apdraudētības izjūta, kas ir izraisījusi šo pretdarbību. Arvien skaidrāk ir redzams, ka cilvēki dažādajās Eiropas valstīs nevēlas atteikties no savas nacionālās identitātes, valodas, kultūras, ka viņi paši vēlas būt noteicēji savā zemē. Eiropā ir novērojama nedrošības sajūta par nākotni, tās izpausme ir demogrāfiskā krīze, ko daži pat sauc par pašnāvību. Tas vistiešākajā veidā skar arī Latviju, turklāt divu iemeslu dēļ – mūsu dzimstības līmenis ir ļoti zems, un iedzīvotāji pamet valsti darba vai vienkārši labākas dzīves meklējumos. Runājot par cēloņiem - te lielākais izaicinājums ir taisnīga ienākumu un nodokļu sadale, tā ir darba iespēju visiem sabiedrības locekļiem un taisnīga atalgojuma nodrošināšana. Nepilnības šai jomā bija galvenais iemesls tik masveidīgai cilvēku aizplūšanai no Latvijas. Protams, te jāmin arī tādi iemesli kā neticība tam, ka es, konkrētais cilvēks, varu kaut ko mainīt šai valstī, ka ar mani rēķinās. Runājot par zemo dzimstības līmeni, ir jānorāda, ka svarīga loma ir ģimenes politikai, kas tiek īstenota valstī. Cita starp, ir ļoti bīstami un postoši atraut seksualitāti no cilvēka personas integritātes, tātad no cilvēka dvēseliskās un garīgās dimensijas, kā arī dzīvības tālāknodošanas. Tad, kad seksualitāte tiek atrauta no garīgās dimensijas, pirmslaulību un ārlaulību attiecības viegli kļūst par normu, izzūd pietāte un apziņa, ka laulība un cilvēka auglība ir kaut kas svēts, ka tas ir normālais ceļš pretī piepildītai, jēgpilnai dzīvei. Te ļoti svarīga loma ir izglītībai, šā vārda visplašākajā nozīmē – kā ģimenes un auglības tēma tiek prezentēta ne tikai skolu izglītības programmās, bet arī masu saziņas līdzekļos, mākslā un literatūrā, teātrī un kino. Kas ir vajadzīgs, lai mūsu valsts stāvētu uz klints, lai cilvēki nedzīvotu ar nedrošības izjūtu un bailēm par rītdienu? Es domāju, ka ikviens no klātesošajiem vēlētos dzīvot valstī, kuras pamati ir celti uz klints. Lai tā notiktu, ir vismaz divi nosacījumi. Viens – atzīt to, ka mūsu prāts ir spējīgs izzināt patiesību, to kopīgi meklēt un tad pie tās turēties. Tas nozīmē arī atzīt, ka cilvēka brīvībai ir robežas, pretējā gadījumā notiek tas, ko piedzīvojām pagājušajā gadsimtā – divus pasaules karus un divus totalitārismus. Otrs – respektēt to patiesību, kas mums ir dota no augšas, dievišķo atklāsmi. Uz ticības un prāta harmoniskas sintēzes ir celti Eiropas pamati un no turienes tā ir smēlusies savu spēku. Islāma fundamentālisti – tas ir piemērs, kad ticība nomāc prātu. Savukārt agresīvais un totalitārais sekulārisms ar tā dažādajām pārmērībām morāles jomā parādās tad, kad prāts atsakās no ticības. Ticības gaismā Eiropas problēmu sakne ir viena – tas ir ļaunums, kas izriet no cilvēka brīvības ļaunprātīgas vai vieglprātīgas izmantošanas, Bībele sauc to par grēku. Svētajos Rakstos lasām, ka grēka spēks ir Likums. Ko tas nozīmē? To var paskaidrot sekojoši: kamēr cilvēks dzīvo bez likuma, viņš neapzinās, kas ir labs un ļauns, un no viņa nevar prasīt atbildību. Kā mazs bērns – kamēr nav informēts, nesaprot, ko dara. Dievs iesākumā iedeva cilvēkam tikai vienu bausli: tev nebūs ēst no labā un ļaunā atziņas koka augļiem. Vēlāk tas tika precizēts 10 baušļos, bet Jaunajā Derībā atkal sintezēti divos – Dieva un tuvākā mīlestības – baušļos. Skatoties caur sākotnējā, vēl paradīzē dotā baušļa prizmu, varam tos pārformulēt šādi: nepārbīdi manis atklātās labā un ļaunā robežas; pieņem manu autoritāti, uzticies man. Protams, ar varu nevienam baušļus nevar uzspiest. Tomēr gadījumā, kad valstis, atsaucoties uz vairākuma viedokli, ieved likumus, kuri ir klajā pretrunā Dieva atklātajām labā un ļaunā robežām, ar 10 baušļiem, tad iznīcības un trausluma, nedrošības un apjukuma dimensija sabiedrībā strauji pastiprinās. Sāk ļodzīties valsts pamati, jo vairs nav vienojošo vērtību. Kā var pārvarēt šo iznīcības spēku, mūsu individuālo un sabiedrības trauslumu, kas darbojas mūsos? Svētajos Rakstos atrodam īsu, skaidru un kodolīgu atbildi: “Pateicība Dievam, kas mums ir devis uzvaru caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.” Jēzus Kristus persona ir atbilde uz mūsu problēmām, uz mūsu trausluma un ievainojamības problēmām. Kādā veidā? Jo Jēzū Kristū satiekas redzamais un neredzamais, dievišķā pasaule un šīs zemes realitāte. Ja nākam Viņam tuvāk, ja iepazīstamies ar Viņa ciešanu, nāves un augšāmcelšanās noslēpumu, tad atklājam, ka tam ir cieša saistība ar mūsu ievainojamības problēmu, ar grēka spēka problēmu mūsu dzīvē. Kristus nāve un augšāmcelšanās, ja mēs ticībā pieņemam, ka tai ir saikne ar mūsu grēku un vājumu, pārvar mūsu trauslumu un atbrīvo mūs no grēka varas. Tad šis dzelonis tiek rauts ārā un mēs esam atbrīvoti. Jēzus nāve un augšāmcelšanās ir pretlīdzeklis, kas neitralizē grēka varas indi manā un sabiedrības dzīvē. Jautājums – kā pie tā nonākt, lai tā ir realitāte manā dzīvē. Tam ir divi būtiski priekšnosacījumi. Pirmais solis ir atzīt savas kļūdas, izlīgt ar Dievu, saviem tuvākajiem un sevi, ar savas dzīves vēsturi, neveiksmēm. Otrais solis ir ieaicināt Jēzu, kurš ir augšāmcēlies, savā sirdī. Lai atdodam sevi Dieva rīcībā bez bailēm un paļāvībā, ka tā ir labākā izvēle manā dzīvē. Aicinu, lai ikviens meklē savu īsto vietu Dieva plānā un veltī Viņam sevi. Gan jau Viņš zinās, ko jums ieteikt darīt un kā īstenot sevi. Tas ir process, ceļš. To labi izsaka Evaņģēlija vārdi: “Svētīgi tie, kas klausās Dieva Vārdu un to sargā!” Tad, kad katru dienu cenšamies Dieva Vārdu klausīties un to īstenot, mūsu iekšējais cilvēks nostiprinās, un iznīcības, apjukuma, neskaidrības, ievainojuma un vieglās aizvainojamības dimensija mūsu iekšienē iet mazumā. Mūsu dzīves pamati, iekšējie dvēseles pamati, nostiprinās. Tas ir vajadzīgs ikvienam no mums, tas ir vajadzīgs mūsu valstij, Latvijai. Dievs svētī Latviju, āmen! 09.02.2017 NĪ speciālistu apmācībahttp://lr4.lsm.lv/lv/raksts/den-za-dnem/professija--makler.a81354/ - krievu valodā. 19.09.2016 Kam pieder dzīvokļu īpašnieku pār valdniekam iemaksātā nauda mājas remontiem nākotnē?Raitis Kalniņš, Svetlana Sokolova: Kam pieder dzīvokļu īpašnieku pār valdniekam iemaksātā nauda mājas remontiem nākotnē? Raksta turpinājumu skat. 2016.g. otrā septembra žurnālā Bilance Nr.18 (390) Raksta 1. daļa - žurnālā Bilance Nr.10, 2015.g. maijā 19.09.2016 Līgums ar pārvaldnieku - kāds, kam un kāpēc ir nepieciešams?статья опубликована в журнале "Bilance" Nr.1 2016.г. BEZ DZĪVOJAMO MĀJU PĀRVALDĪŠANAS LĪGUMA PĀRVALDNIEKA ATLĪDZĪBAS IZMAKSA IR PRETLIKUMĪGADatums | 2016/07/27 | Pārņemot tā dēvētās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) direktīvas prasības, no 1.jūlija stājas spēkā grozījumi PVN likumā, kas paredz, ka arī Latvijā dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumam var piemērot PVN 21% apmērā. Tas attiecas tikai uz pārvaldīšanas, nevis komunālajiem pakalpojumiem un gadījumos, ja pakalpojumu sniedz reģistrēts PVN maksātājs, informē Finanšu ministrija. Šai sakarā aktuāls varētu būt temats par dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu, ko žurnāla BILANCE 2016. gada 3. numurā apskata Raitis Kalniņš,Dr.Sc.ing.,Nekustamā īpašuma speciālistu apvienības valdes priekšsēdētājs, un Svetlana Sokolova, Mg.Sc.ing., Nekustamā īpašuma lietotāju apvienību valdes locekle. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums (turpmāk – Pārvaldīšanas likums) noteic ne tikai līguma noslēgšanas īpašo kārtību un formu – atbilstoši Pārvaldīšanas likuma 10. panta otrai daļai, bet arī skaidri un uzskatāmi noformulētus nepieciešamos un pietiekamos pārvaldīšanas līguma nosacījumus atbilstoši Pārvaldīšanas likuma 11 pantam. Panta pirmā daļa noteic līguma būtību kā pilnvarojuma līgumu, bet panta otrā daļa noteic ziņas un nosacījumus, kuriem līgumā ir jābūt obligāti, tie ir uzskaitīti 14 punktos, tajā skaitā – pārvaldīšanas izdevumu apmērs, to noteikšanas un maksāšanas kārtība, noteikums, ka pārvaldīšanas līgumā atsevišķi norādāma atlīdzība par pārvaldīšanu, ja līdzēji par tādu vienojas, kā arī šīs atlīdzības noteikšanas un maksāšanas kārtība (likuma 11. panta punkts 8.c). Apsaimniekotās mājas (dzīvokļu) īpašnieki ir tiesīgi apstrīdēt visus pārvaldnieka rēķinus, ja skaitļi rēķina pozīcijās nav aprēķināti, pamatojoties uz likumu un līgumu. Tādējādi – lai piemērotu jebkāda veida naudas līdzekļu iekasējumus un to aprēķinus apsaimniekoto māju dzīvokļu īpašniekiem, ieskaitot atlīdzību pārvaldniekam, pēdējam pirmkārt likumā noteiktajā kārtībā ir jānoslēdz pārvaldīšanas līgums. Jāuzsver, ka likums soli pa solim nenoteic vienotu līguma izstrādes un ar kopību saskaņošanas procedūru. Konkrēti nav noteikts, kas ir atbildīgs par pārvaldīšanas līguma projektu izstrādi – to tiesīgi darīt gan pārvaldnieks, gan arī mājas (dzīvokļu) īpašnieks/īpašnieki. Bet, lai noslēgtu tiesisku pārvaldīšanas līgumu, tā projekts ir jāapstiprina tikai un vienīgi ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu. Tikai tādā gadījumā līgums atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 16. pantam būs “saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem”. Līgums nepieciešams pārvaldniekam ne tikai aprēķiniem par pakalpojumiem, bet, kas daudz svarīgāk, – jebkādu maksājumu iekasēšanai no pārvaldāmo dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem, ieskaitot pārvaldnieka atlīdzības noteikšanu un maksāšanas kārtību. Jo atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta 2. punktam dzīvokļu īpašnieku pienākums ir “2) segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā;”. Savukārt likuma 13. panta pirmā daļa noteic: “(1) Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.” Faktiski pārvaldīšanas institūcijas (pārvaldnieki), kas likumā noteiktajā kārtībā nav noslēgušas Pārvaldīšanas līgumu, nav tiesīgas aprēķināt, iekasēt un izmaksāt sev atlīdzību par pārvaldīšanu. Reāli, kā zināms, atlīdzību pārvaldnieks saņem vienmēr – pat tad, kad līgums likumā noteiktajā kārtībā nav noslēgts. Tādā gadījumā atlīdzība tiek aprēķināta, iekasēta un izmaksāta pretlikumīgi. Pārvaldīšanas līgums nepieciešams arī mājas (dzīvokļa) īpašniekam, jo tikai tas dod pamatu pieprasīt no pārvaldnieka pienācīgu mājas pārvaldīšanu. Par ko – atkārtosim – atbildīgs ir pats mājas (dzīvokļa) īpašnieks. Prakse rāda, ka reti kurš īpašnieks atbildību par savu īpašuma saprot, atzīst un attiecīgi rīkojas. Lai mainītu padomju laiku paradumus un attieksmi pret īpašumu, nepieciešama gan vēlme, gan arī zināšanas un normatīvo aktu atbalsts, tajā skaitā – sodu sankcijas atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam (LAPK). Nebūtu pareizi apgalvot, ka LAPK nav paredzētas soda sankcijas par izvairīšanos no likumā noteiktā pienākuma uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju: 150.2 pants. “Par izvairīšanos no likumā noteiktā pienākuma uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju – uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz tūkstoš četrsimt eiro, bet juridiskajām personām – līdz četrpadsmit tūkstošiem eiro.” Visu rakstu var lasīt žurnāla BILANCE 2016. gada 1. numurā. Кому принадлежат деньги, уплаченные управляющему на ремонты домов? Статья опубликована в журнале Bilance" Nr.10, в мае 2015.г. 19.09.2016 NĪSA/NĪMA/NĪLA valdes locekļu rakstiNĪSA/NĪMA/NĪLA valdes locekļu rakstus NĪ jomā, tajā skaitā publikācijas "Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums - kāds, kam, kāpēc nepieciešams?" "Kam pieder dzīvokļu īpašnieku pārvaldniekam iemaksātā nauda mājas remontiem nākotnē?" - skat. vietnē http://nima1sv.wixsite.com/nila Rakstu KAS IR FIABCI? Sk. arī "Jaunumi" un "NĪMA informē" mūsu saita nodaļās par neuzticības izteikumu Likumprojekts Dzīvokļa īpašums likuma GrozījumiSkat. interneta vietneshttp://nima1sv.wixsite.com/nila
sadaļā Prese 18.09.2016 Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigneva Stankeviča sprediķis AglonāEsam trausli un viegli aizvainojami, kāpēc?
Zbigņevs
Stankevičs* Dārgie svētceļnieki, vai jūs esat uzdevuši sev jautājumu – kāpēc es esmu atnācis uz Aglonu? Kāpēc mēs esam šeit sapulcējušies? Vieni ir kājām mērojuši simtiem kilometru. To no rīta Svētajā Misē dzirdējām, kad prezentējās svētceļnieku grupas. Aizkustinoši stāsti un aizkustinošas prezentācijas. Citi ieradās ar velosipēdiem, citi ar auto, citi ar autobusu, vilcienu. Katru gadu vismaz lielu daļu no mums kaut kas velk uz šejieni. Kas konkrēti? Kā to īsi noformulēt? Vieniem, sevišķi tiem, kas pirmo reizi, tā var būt ziņkārība, sevišķi tiem, kas vēl ir tikai ceļā uz ticību un kas ir šeit pirmo reizi. Citiem tā var būt vēlme pabūt draudzīgā vidē, atvaļinājuma laikā pamainīt ikdienas atmosfēru, savā ziņā izlādēties. Bērni vēlas arī piedzīvojumus, iepazīt nezināmo. Viena daļa noteikti tāpēc labprāt dodas svētceļojumā. Protams, var būt vēl daudzi un visdažādākie iemesli. Es tomēr gribētu paskatīties uz šo faktu no ticības viedokļa, un tad mūsu atrašanās Aglonā būtību vislabāk izsaka pirms brīža dzirdētā lūgšana. Tā bija Svētās Mises orācija jeb lielā lūgšana pēc grēku nožēlas un Gloria: “Kungs Dievs, uzklausi mūs Vissvētākās Jaunavas Marijas aizlūgumu dēļ, lai arī mēs, atpirkti ar Jēzus Kristus nāvi un augšāmcelšanos, nonāktu pie Tevis debesu godībā.” Šo īso lūgšanu var nosaukt par Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku “Credo”. Tanī mēs varam atrast trīs elementus: debesu godību; atpirkšanu caur Jēzus Kristus nāvi un augšāmcelšanos; Vissvētākās Jaunavas Marijas aizlūgumus, kurus Dievs uzklausa. Sāksim pēc kārtas. Debesu godība ir mūsu dzīves mērķis. Un Jaunava Marija to ir sasniegusi. Mēs svinam to brīdi, kad viņa ieiet tai godībā, parāda mums ceļu. Atšķirībā no Jēzus Kristus, kas bija patiess Dievs un cilvēks, viņa bija tikai cilvēks, kurš bija vistuvāk Dieva Dēlam. Kā mēs dzirdējām lasījumā no Pāvila 1. vēstules Korintiešiem, godība būs sasniegta tad, kad iznīcīgais būs ietērpies neiznīcībā un mirstīgais būs ietērpies nemirstībā. No teksta izriet, un to apliecina arī mūsu dzīves pieredze un novērotie fakti, ka esam iznīcīgi un trausli. Daudzi to svētceļojuma laikā piedzīvoja, kad bija saberztas tulznas, par kurām mēs varējām liecībās dzirdēt. Tātad, esam trausli, ievainojami un viegli aizvainojami. Kāpēc? Raksti apgalvo: “Nāves dzelonis ir grēks, bet grēka spēks ir Likums.” Tātad šīs cilvēka dabas ievainojamības dzelonis jeb iemesls ir grēks. Paskatīsimies vismaz uz dažām būtiskām grēka izpausmēm pasaulē, kā šis nāves dzelonis darbojas. Pirmkārt, tie ir terora akti, par kuriem dzirdam arvien biežāk un kuros mirst nevainīgi cilvēki, tie ir šo terora aktu inspirētāju un izpildītāju grēka sekas: akla naida, atriebības kāres un reliģiskā fanātisma sekas. Pāvests Benedikts XVI, kad vizitēja Aušvicu, ierunājās par trešo totalitārismu, kas ir reliģiskais fundamentālisms, reliģiskais fanātisms jeb islāmiskais ultrafanātisms, kurš ir pieteicis karu Rietumu pasaulei. Un esam dzirdējuši jēdzienu “hibrīdkarš”, tas ir citādāks karš nekā iepriekšējie divi pasaules kari, jo tas ir vērsts uz jebkuru, arī uz bērniem, veciem cilvēkiem, sievietēm. Viņi nešķiro, viņi nogalina visus. Runājot par šī kara inspirētājiem, pāvests Francisks sacīja, ka ir kaut kas, kas aiz tā visa stāv, ka tas nav vienkārši no tukšas vietas radies. Tā ir viena grēka izpausme. Tālāk tās ir tā saucamās ekoloģiskās problēmas, bet to iemesls ir grēka piesārņota cilvēka sirds, kas inficēta ar egoismu, alkatību un bieži vien vieglprātību, kad cilvēks nav informēts, kādas sekas ir viņa rīcībai. Vēl svētais Jānis Pāvils II rakstīja par grēka struktūrām. Tās izveidojas tad, kad cilvēki ar garīgi un morāli piesārņotām sirdīm apvienojas savu egoistisko mērķu īstenošanai. Sevišķi postoši tas ir tad, kad viņi ir ar asu prātu, bieziem makiem un lielu ietekmi sabiedrībā. Šeit jau ir jāsāk runāt par cilvēku sabiedrības ekoloģiju. Un es gribētu pievērsties dažiem sabiedrības ekoloģijas jomas jautājumiem. Pirmkārt, tā skar tādas valstiski svarīgas jomas kā ģimenes politika, kas ietver sevī izpratni par laulību, cilvēka dzimuma identitāti un pietāti pret seksualitāti. Ir ļoti bīstami un postoši atraut seksualitāti no cilvēka personas integritātes, tātad no cilvēka dvēseliskās un garīgās dimensijas, kā arī dzīvības tālāknodošanas, padarot to par preci, un, protams, šeit rodas jautājums par tā saucamajām pirmslaulību un ārlaulību attiecībām, jo mūsdienu sabiedrībā, kad seksualitāte ir atrauta no garīgās dimensijas, tad ir “visi tā dara un es arī tā darīšu” un tas netiek laists caur Laulības sakramentu. Nav pietātes un apziņas, ka laulība ir kaut kas svēts un seksualitāte ir laulības dzīves sastāvdaļa. Un bez Dieva svētības, bez īpašas Viņa klātbūtnes nav iespējams mīlēt vienam otru tā, kā vismaz tas tiek solīts laulībā stāšanas brīdī. Nākamais cilvēku sabiedrības ekoloģijas jautājums ir taisnīga ienākumu un nodokļu sadale, tā ir darba iespēju visiem sabiedrības locekļiem un taisnīga atalgojuma nodrošināšana. Vai gadījumā nepilnības šai jomā nebija galvenais iemesls tik masveidīgajai cilvēku aizplūšanai no Latvijas? Mēs varētu šo analīzi paturpināt. Domāju, katrs savā dzīvē, izmeklējot savu sirdsapziņu, var atklāt, kurā jomā šis dzelonis visvairāk darbojas. Un Svētajos Rakstos lasām, ka grēka spēks ir Likums. Ko tas nozīmē? Pirmajā brīdi tas varētu likties nesaprotami. To var paskaidrot sekojoši: kamēr cilvēks dzīvo bez likuma, nav iepazīstināts ar to, viņš neapzinās, kas ir labs un ļauns, un no viņa nevar prasīt atbildību. Kā mazs bērns – kamēr nav informēts, nesaprot, ko dara. Dievs iesākumā iedeva cilvēkam tikai vienu bausli: tev nebūs ēst no labā un ļaunā atziņas koka augļiem. Vēlāk tas tika precizēts 10 baušļos Sinaja kalnā, kas tika iedoti Mozum, bet Jaunajā Derībā tika atkal sintezēti divos – Dieva un tuvākā mīlestības – baušļos. Skatoties caur sākotnējā, vēl paradīzē dotā baušļa prizmu, varam tos pārformulēt šādi: nepārbīdi manis atklātās labā un ļaunā robežas; pieņem manu autoritāti, uzticies man, pat ja nesaproti līdz galam tam jēgu, jo Dievs Ādamam un Ievai teica: “Pretējā gadījumā tu mirdams mirsi.” Tiksi pakļauts iznīcībai un nāvei. Mēs tagad izgājām šo riņķi un redzam, kas ir par iemeslu, traucēkli, šķērsli, lai mēs varētu ienākt Debesu godībā, lai varētu sekot Jaunavas Marijas pēdās. Protams, ar varu nevienam baušļus nevar uzspiest. Tomēr gadījumā, kad valstis, atsaucoties uz vairākuma viedokli, ieved likumus, kuri ir klajā pretrunā Dieva atklātajām labā un ļaunā robežām, ar 10 baušļiem, ar Baznīcas mācību, kas skaidro baušļus, tad iznīcības un trausluma, nedrošības un apjukuma dimensija sabiedrībā strauji pastiprinās. Sāk ļodzīties valsts pamati, jo vairs nav vienojošo vērtību. Katrs sev pats nosaka ļaunā un labā robežas, vai arī tās tikušas pārbīdītas, tad sākas tas, ko saucam par identitātes krīzi. Un to mēs šodien novērojam Eiropā. Kā var pārvarēt šo iznīcības spēku, mūsu individuālo un sabiedrības trauslumu, kas darbojas mūsos. Svētajos Rakstos atrodam īsu, skaidru un kodolīgu atbildi: “Pateicība Dievam, kas mums ir devis uzvaru caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.” Kā arī sākumā dzirdētajā lūgšanā: “Lai arī mēs, atpirkti ar Jēzus Kristus nāvi un augšāmcelšanos, nonāktu pie Tevis debesu godībā.” Jēzus Kristus persona ir atbilde uz mūsu problēmām, uz mūsu trausluma un ievainojamības problēmām. Kādā veidā? Jo Jēzū Kristū satiekas redzamais un neredzamais, dievišķā pasaule un šīs zemes realitāte. Ja nākam Viņam tuvāk, ja iepazīstamies ar šo noslēpumu un noslēpumu, kas tiks apcerēts Krustaceļā – Kristus ciešanām, nāvi, bet arī augšāmcelšanos – tam ir cieša saistība ar mūsu ievainojamības problēmu, ar grēka spēka problēmu mūsu dzīvē. Apustuļi to sludina ar milzīgu pārliecības spēku, un pēc tam visos laikos mācekļi to ir sludinājuši. To ir sludinājis svētais Meinards Latvijā, un ar to sākās Latvijas kristianizācija un ieiešana Rietumeiropas kultūras un civilizācijas apritē. Kristus nāve un augšāmcelšanās, ja mēs pieņemam ticībā, ka tai ir saikne ar mūsu grēku un vājumu, pārvar mūsu trauslumu un atbrīvo mūs no grēka varas. Tad tas sāk notikt un darboties, šī inde, dzelonis tiek rauts ārā, un mēs esam atbrīvoti. Ja čūska iekož, tad vajag ievadīt pretindes preparātu, kas neitralizē šo indi. Un mēs varam turpināt dzīvot. Līdzīgi ir ar grēka indi, kas ir mūsos, bet pretlīdzeklis tai ir Jēzus nāve un augšāmcelšanās. Tas ir ārkārtīgi svarīgi. Jautājums – kā pie tā nonākt, lai tā ir realitāte manā dzīvē. Nonākam pie trešā punkta, kas ir Jaunava Marija, kura par mums iestājas un caur kuras aizbildniecību mēs piekļūstam šai realitātei. Pirmajā lasījumā dzirdējām par Derības šķirstu, kurš tiek ienests Jeruzalemē. Mēs Svētās Mises noslēgumā dziedāsim Vissvētākās Jaunavas Marijas litāniju. Tur viens no uzsaukumiem ir: Derības šķirsts, lūdz par mums. Jaunava Marija tiek salīdzināta ar Derības šķirstu. Ko darīja Derības šķirsts? Tas ienesa Dieva klātbūtni. Lai to klātbūtni varētu izdzīvot un tā nestu augļus, lasījumā redzam diezgan nopietnu sagatavošanās procesu. Atsevišķus fragmentus no šī lasījuma atgādināšu. “Dāvids sapulcināja visu Izraēli Jeruzalemē, lai Kunga šķirsts tiktu pārnests savā vietā, kuru viņš tam bija sagatavojis, kā arī sapulcināja Ārona dēlus un levītus. Un Levi dēli nesa Dieva šķirstu.” Dāvids sagatavoja šķirstam vietu un nodrošināja, lai pārnešana notiktu svinīgi. Aglona ir kļuvusi par Derības šķirsta uzturēšanās – Jaunavas Marijas Brīnumdarītājas svētgleznas – vietu, kur sanākam, lai viņa palīdz mums atvērties uz Dieva klātbūtni. Lūk, šīs paralēles! “Un Dāvids sacīja… lai ieceltu… dziedātājus pie mūzikas instrumentiem… lai skaļāk ieskanētos prieka balsis.” Mūzikas instrumenti un dziedātāji, kuri palīdz noskaņot mūsu garu un dvēseli uz Dieva klātbūtni. Un Aglonā tiešām ir brīnišķīga mūzika gan dievkalpojumu laikā, gan Krustaceļā, kas spiežas mūsu sirdī un paceļ mūsu garu pretī debesīm, Dievam. “Un, kad Dāvids beidza upurēt dedzināmos un izlīguma upurus, viņš svētīja tautu Kunga vārdā,” lai nonāktu līdz beigu svētībai. Un beigu svētība Svētajā Misē ir Euharistiskās procesijas noslēgumā, bet tās saņemšanai ir divi būtiski priekšnosacījumi. Viens ir izlīguma upuris. Un, pārtulkojot to mūsdienu valodā, pirmām kārtām, tā ir laba grēksūdze. Kas vēl nav izsūdzējis savus grēkus, te ir daudz biktskrēslu, un priesteri tur gaida un cītīgi strādā, kalpojot ar šo sakramentu. Izlīgt ar Dievu grēksūdzē, saviem tuvākajiem un sevi, ar savas dzīves vēsturi, kļūdām, neveiksmēm, Dievu, jo var būt tā, ka nesam pretenzijas pret Viņu, jo Viņš kaut ko ir pieļāvis mūsu dzīvē. Lai Derības šķirsts palīdzētu mums piepildīties ar Dieva klātbūtni, šis ir pirmais solis. Otrais ir dedzināmais upuris. Ko tas nozīmē? Viss upuris tiek sadedzināts, un viņa vairāk nav. Patiesībā mēs, lasot Svētos Rakstus un Pāvila vēstules, esam aicināti nest patīkamu upuri Dievam, paši kļūt par dedzināmo upuri. Citiem vārdiem, lai veltāmies Dievam caur Jaunavas Marijas bezvainīgo sirdi un Jēzus sirdi! Lai atdodam sevi Dieva rīcībā bez bailēm un esam pārliecināti, ticam, ka tā ir labākā izvēle manā dzīvē. Gribētos norādīt dažus pavedienus, kā to var izdarīt. Tie, kuri nav precējušies un vēlas kalpot Dievam – lai uzdod sev jautājumu: varbūt Dievs mani aicina uz priesterību vai konsekrēto dzīvi? Ģimenes cilvēkiem tā ir savas ģimenes veltīšana Jēzus un Marijas sirdij. Varbūt tā izpausme ir lēmums sūtīt savus bērnus uz katoļu skolu vai arī pašam iet studēt, piemēram, Rīgas Augstākajā reliģijas zinātņu institūtā, vai iesaistīties draudzes vai kādas kopienas, kustības, lūgšanu vai „Caritas” grupas darbībā. Arī tie, kuri dzīvo vieni, lai meklē savu īsto vietu Dieva plānā un veltī Viņam sevi. Gan jau Viņš zinās, ko jums ieteikt darīt un kā īstenot sevi. Tas ir process, ceļš. To labi izsaka šodien Evaņģēlijā dzirdētie vārdi: “Svētīgi tie, kas klausās Dieva Vārdu un to sargā!” Šī gada vārds, ko pāvests Francisks mums devis, ir žēlsirdība, bet tas ir arī viss Evaņģēlijs. Tā ir Baznīcas mācība. Kad katru dienu cenšamies šo Vārdu klausīties un īstenot, tad rezultātā mūsu iekšējais cilvēks nostiprinās, un iznīcības, apjukuma, neskaidrības, ievainojuma un aizvainojamības dimensija mūsu iekšienē iet mazumā. Līdz pat tam brīdim, kad iznīcīgais būs ietērpies neiznīcībā un mirstīgais – nemirstībā. To es jums visiem arī novēlu. Droši spert soļus šajā ceļā. Āmen. * Rīgas arhibīskapa metropolīta sprediķis Aglonā 27.05.2011 Obligātā sertifikācija vai diskriminācijaJuridiskām personām, komercaģentiem, pilnvarotām personām sertifikāts nav vajadzīgs. Mācīties un sertificēties spiesti tikai un vienīgi mākleri, - tāda ir jaun likumprojekta šodienas redakcija. 04.03.2011 VAI BŪT PAR STARPTAUTISKĀS NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA FEDERĀCIJAS FIABCI BIEDRU IR GODS?Viennozīmīgi – KAUNS, - apgalvo LATVIJAS NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA MĀKLERU UN AĢENTU BIEDRĪBA NĪMA - pirmā, starptautiskās nekustamā īpašuma federācijas FIABCI ((International Real Estate Federation FIABCI) Latvijas nodaļas “FIABCI –LATVIJA” nodibinātāja (1999.g.), - sakarā ar LANĪDA pasludināto federācijas FIABCI Baltijas nodaļas nodibināšanu.
Mums ir pamats apgalvot, ka LANĪDAs uzņemšana FIABCI un atbilstoši “otrās” FIABCI nacionālās nodaļas izveidošana 2005. - 2006.gadā notika pretrunā FIABCI statūtiem un amorāli. Rodas jautājums – cik likumīga ir pasludinātā FIABCI Baltijas nodaļa un kādi ir šīs organizācijas darbības morāli-ētiskie pamati, uz kuriem varētu paļauties gan organizācijas biedri, gan arī klienti?
10.10.2011 Nepatiesas un lasītāju maldonošas informācijas publikācija laikrakstā "TELEGRAF" Š.g. 05.09.11. laikraksta “TELEGRAF” Nr.171(2459) žurnālistes Anželas Ržicevas publicētajā rakstā “Prodatj neprodavajemoje” pieļautas rupjas kļūdas, kā rezultātā publicēta nepatiesa informācija, kas nedara godu avīzei, maldina avīzes lasītājus un atzīmējot tikai vienas nekustamā īpašuma speciālistu apvienības darbību, mazāk informētu lasītāju acīs, diskreditē ne tikai pārējās citas profesionālās apvienības, bet visu Latvijas nekustamā īpašuma industriju kopumā. Skat. arī 27.05.2011 NĪMA komentāru "Obligātā sertifikācija vai diskriminācija" 1. Rakstā “Prodatj neprodavajemoje” laikraksta “TELEGRAF” žurnālistes Anželas Ržicevas publicē informāciju, ka LANĪDA “sertificē rieltorus” ir nepatiesa un maldina lasītāju. Paskaidrojam – neviena profesionāla apvienība Latvijā likumīgā kārtā nevar “sertificēt rieltorus”, bet tikai, atbilstoši Komercreģistram un ES profesijas standartam EN15733-2009, aģentus un māklerus. Vārda “rieltors” jēdziens paskaidrots jau gandrīz pirms desmit (!) gadiem - 2002.gadā mūsu saitā www.nima.lv /2002.g.09.12/ publicētajā atbildē nodaļā “Viesu grāmata”. 2. Tāpat nepatiesa un maldinoša ir Ržiščevas publicētā informācija, ka profesionalā apvienība LANĪDA ir “izstrādājusi un iesniegusi Saeimā izmaiņas Komerclikumā ar mērķi apstiprināt nekustamā īpašuma tirgus speciālistu profesionālos standartus, cerībā, ka jaunizvēlētais parlaments tos apstiprinās līdz gada beigām” Paskaidrojam – Nekustamā īpašuma tirgus darījumu speciālistu (aģentu) profesionālās darbības reglamentējošus standartus Latvijā apstiprināja 2010.g. jūlijā Latvijas Valsts Standarts (ES profesijas standarts EN15733-2009). Standarta izstrādē aktīvu dalību ņēma visas ES valstis un no Latvijas puses visas Latvijas nekustamā īpašuma tirgus darījumu speciālistu apvienības NĪMA, LANĪDA un ASPRO”. Bet no Ržiščevas publikācijas izriet un no kā mazāk informēts lasītājs var saprast, ka par Standartu izstrādi rūpējas tikai LANĪDA un ka Latvijā par Standarta apstiprināšanu vēl tikai lems Saeima (kaut gan tas jau gadu atpakaļ (!) ir Latvijā apstiprināts. Atzīmējam - Standarta pielietojamība Latvijā šodien ir brīvprātīga un, ka NĪMA, NĪSA un ASPRO (ne tikai LANĪDA) veic aktīvu darbību par Standartā minētās profesijas ieslēgšanu ar likumu reglamentēto profesiju sarakstā, lai maksimāli ierobežotu iespēju visām neprofesionālajām personām, gan fiziskām, gan juridiskām, sniegt nekvalitatīvus pakalpojumus nekustamā īpašuma tirgū”. Ar nožēlu jāatzīmē, ka laikraksta “TELEGRAF” redaktors ignorēja mūsu aizrādījumu, ka laikrakstā “TELEGRAF” publicēta kļūdaina informācija, kas maldina lasītājus, neatsauca to un nepublicēja labojumus. 12.02.2011 VARAM paver ceļu jebkuras privātmājas īpašniekam uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu caur ES fondiem.Pamatojoties uz 2011.g.04.janvāra MK noteikumiem Nr. 11 (stājas spēkā 2011.g.21.janvarī) "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā" nolikums" VARAM izsludina projektu konkursu "Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecībās." |
NĪ PROFESIONĀLAS APVIENĪBAS |
||||
MŪSU PARTNIERI
|
KONTAKTI
Adrese: Pulka 3 (2st.), Rīga, LV-1007, Latvija
Tālr.:+371 29105545 Tālr./fakss: +371 67089626 e-mail: nima1sv@yahoo.com © 2006 Biedrība NĪSA. Visas tiesības aizsargātas. |
STATISTIKA
|